Līdz pamatiem nodeg Rīgas Latviešu biedrības nams

Iesācis degt jau 19. jūnija pievakarē, 20. jūnijā no Rīgas Latviešu biedrības nama paliek tikai gruvešu kaudze. Par šo notikumu kā vienmēr puspajokam, pusnopietni stāsta Pāvils Gruzna:

"20. jūnija, kroņa ierēdņu algas dienā, 1908. gadā nodega līdz pamatiem Rīgas Latviešu biedrības diženais nams Merķeļa ielā, pretī Vērmanes parkam. Ugunsnelaime bija sākusies pievakarē augšā, pajumtē, tieši no nama stingrā intendanta Pūpola rezidences. Ugunsdzēsēji drīz bija klāt, bet namu nespēja glābt, tas dega visu nakti, apblāzmodams tālu apkārtni."



Avots: Stankevičs, Antons. Dzīvoja reiz Edvards Vulfs. R.: "Preses nams", 1993.

Višinskis un Ulmanis. Pirmā tikšanās.

 Ar savu Ministru kabineta sastāvu Višinskis pie prezidenta K.Ulmaņa ieradās trešdien, 19. jūnijā, starp vienpadsmitiem un divpadsmitiem.
 Trešdien, trijos pēcpusdienā, prezidents sasauca pēdējo savas valdības sēdi, kurā vienojās par ministriju nodošanu Višinska izraudzītām personām ceturtdien.

"Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks" – Rainis

1912. gada 19. jūnijā Rainis ieraksta dienasgrāmatā:

"Griba stāv augstāk par fantāziju. Griba ir dzīvē noteicēja. Gribu vajga vispirms audzināt un stiprināt, un nodot prāta rokās. Prāts ir augstākais spēks, talants ir pats pamats cilvēka būtnei, bet abi nekā nespēj, ja kustoniskā griba viņus nerosina. Caur gribu mēs stāvam sakarā ar ārpasauli. Gribā ir pāreja no fiziskā uz psihisko."

Avots: Rainis J. Kopoti raksti, 24. sēj. 460. lpp.

1961. gada 17. jūnijs – Rūdolfs Nurejevs aizmūk no PSRS

Rūdolfs Nurejevs 1961. gadā pēc aizmukšanas no PSRS

Rūdolfs Nurejevs, dzimis Transsibīrijas vilcienā, bija izsities līdz baleta solista statusam Ļeņingradas S.Kirova vārdā nosauktā Operas un baleta teātrī (tagad Marijas teātris - Мариинский).

Neraugoties uz KGB modrību, Rūdolfam Nurejevam izdevās izbēgt no pastāvīgās sekošanas. Uzraudzība no KGB puses visiem teātra māksliniekiem viesizrāžu laikā bija īpaša. Staigāt kaut kur pa pilsētu varēja tikai grupiņās.

1961. gada 17. jūnijā R.Nurejevs vērsās pie Francijas varas iestādēm, lūdzot politisko patvērumu. Aukstā kara periodā Nurejeva drosmīgais solis bija pirmā, piedevām tik liela mēroga mākslinieka bēgšana no PSRS. Tā, protams, bija starptautiska mēroga sensācija. PSRS viņa aizmukšanu uzskatīja par dzimtenes nodevību. Trīsdesmit gadus viņa vārds nevienā Padomju Savienības mediju izdevumā netika minēts.Tikai pēc PSRS sabrukšanas 1995. gadā Krievijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz likumu "Par politisko represiju upuru reabilitāciju", izlēma viņu attaisnot.

Starp rīdziniekiem slavenākais pārbēdzējs, nepārprotami, ir Mihails Barišņikovs (1974)

1844. gada 15. jūnijs – uz jūrmalu sāk kursēt tvaikonis

15.06.1844. – Atpūtnieku skaitam "štrandē" (#jūrmalā) augot, vasarā ar pieturu Bilderliņos (Bulduros) no Rīgas uz Dubultiem sāk kursēt tvaikonis "Unitij". Pagaidām tikai sestdienās un svētdienās. Paralēli pa karaspēka nomīdīto ceļu kursē arī diližansi un pāri Lielupei ceļ plosti.

Avots: Laikraksts "Daugavas Vanagi" Nr.26, 30.06.1944.

Deportācijas un NKVD koncerts Rīgā

 1941. gada 14. jūnijs – Latvijas tautas pastāvēšanas vēsturē traģiska lappuse. 
 Tautas intelektuālo ziedu, nevainīgus cilvēkus plānoja un tieši šajā dienā tūkstošiem sadzina vagonos, lai vestu uz austrumiem pretī nezināmai nākotnei, citi... gatavojās NKVD dziesmu un deju amsambļa pirmajam koncertam Rīgā. Vēstures nežēlīgā grimase...
 ".. priekšnesumi bieži robežojās ar klaunādi vai vismaz tika uztverti kā klaunāde. Šīm pretrunīgajām izjūtām, kas dvesa no pārspīlētās kareivju izpaušanās, baisu punktu pielika milzīgais PSRS NKVD (t.i., Iekšlietu tautas komisariāta), resp. čekas, dziesmu un deju ansamblis ar 250 dalībniekiem skaitā, kas tīši vai netīši pirmo koncertu Rīgā bija ieplānojis 1941. gada 14. jūnijā – plašo deportāciju dienā. Reklāmas komentārā avīzes informēja, ka šis ansamblis "noorganizēts pēc PSRS iekšlietu tautas komisāra Lavrentija Berijas iniciatīvas" 

Avots: Klotiņš, Arnolds. Mūzika okupācijā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade, 1940-1945. R.: LU LFMI, 2011).

Laimes spēļu ierīces Rīgā – tikai labdarīgiem mērķiem

Rīgas pilsētas valde 1938. gada 14. jūnijā pieņēma saistošus noteikumus par laimes spēļu ierīcēm Rīgā, kas stājās spēkā 1939. gada 1. janvārī. Būtiskākais - laimes spēļu ierīces Rīgā drīkst uzstādīt tikai tad, ja to ienākumi nāk par labu labdarīgiem un vispārderīgiem mērķiem.

Avots: 15. maija Latvija. R.: “Latvijas Mediji”, 2017. (IX nodaļa Patērētāju kultūra un sociālā kontrole", Ineta Lipša, 407. lpp.)