1522. gada 21. septembrī Vitenbergā (Wittenberg, Vācijas Saksonijas-Anhaltes federālā zeme) tipogrāfs Melhiors Loters Jun. (Melchior Lotter der Jüngere) nodrukāja Mārtiņa Lutera no sengrieķu uz vācu valodu tulkoto "Jauno Derību" ar Lūkasa Krānaha Vecākā (Lucas Cranach der Ältere) kokgriezuma ilustrācijām un Albrehta Dīrera darbiem no Apokalipses sērijas.
Līdz tam vācu valodā jau bija astoņpadsmit bībeles variantu, taču tieši Lutera tulkotā kļuva vispopulārākā. Tajā izmantota vācu sarunvaloda, kuru Luters dzirdēja no mātes savās mājās, noklausījās no bērniem uz ielas un ļaudīm tirgus laukumos. Darbs pie Bībeles tulkojuma aizsākās jau Vartburgas pilī, kur drošības apsvērumu dēļ viņš piespiedu kārtā uzturējās no 1521. gada maijam līdz 1522. gada aprīlim. Tulkojumu no grieķu valodas viņš paveica četros mēnešos - no 1521. gada novembrim līdz 1522. gada martam. Luters ar sava drauga Filipa Melanhtona (Philipp Melanchthon) palīdzību rūpīgi sagatavoja darbu "Das Newe Testament Deutzsch" publicēšanai.
"Septembra bībeles" tirāžu (5000 eksemplārus) izpārdeva jau divu mēnešu laikā, tāpēc tā paša gada decembrī sekoja papildtirāža. Lutera darbs bija ievērojams ieguldījums reģionālo vācu dialektu unificēšanā un vāciešu kā nācijas identitātes stiprināšanā. Ar savu darbu viņš iedibināja arī tulkošanas tradīcijas: "Pasniedzot Mozu, es viņu padarīju tik vācisku, lai neviens nepamanītu, ka viņš ir jūds."
"Jaunās Derības" tulkojums bija svarīga satstāvdaļa 1517. gadā aizsāktajai Reformācijai, kustībai, kas satricināja katolisko pasauli.
