Īsu laika sprīdi Latvijas likteņu līdzgaitnieks valsts dibināšanas pirmsākumos bija arī angļu pulkvedis sers Stīvens DžordžsTalentss (Sir Stephen George Tallents), Lielbritānijas politiskās misijas Baltijas valstīs vadītājs.
Latvijā viņš ieradās 1919. gada martā kā angļu misijas loceklis. Viņa darbība pirms un pēc Cēsu kaujām rezultējās Strazdumuižas pamiera noslēgšanā.
"Sēdi vadošā Talentsa labajā pusē pie galda sēdēja Diparkē, bet kreisajā – Daulijs. Sarunas ar abu pušu pārstāvjiem pēc kārtas bija smagas, un to laikā Diparkē pat iesnaudās. Savukārt Daulijs vienā brīdī bija tik stipri nokaitināts par vāciešu iebildumiem, ka uzaicināja Talentsu iznākt ārā un piedāvāja vienkārši nosviest rakstiskos priekšlikumus uz galda un aiziet. Talentss atteicās, sarunas turpinājās, un plkst. 3.30 no rīta pamiers tika parakstīts." (3)
Īsu laiku, no 1919. gada 3. līdz 7. jūlijam, pēc Strazdumuižas pamiera parakstīšanas pulkvedis Talents bija Rīgas civilgubernators. Kāds avots norāda - pašieceltais. Sabiedroto misija, ko vadīja angļu ģenerālis Huberts Gofs (Hubert de la Poer Gough), viņu jau bija iecēlusi par Augsto komisāru Baltijas provincēs, tātad pilnvaras uzņemties atbildību viņam bija.
"Nekas labāk nesimbolizēja seno vācbaltiešu pozīciju sabrukšanu kā tas, ka tagad Bruņinieku namā dzīvoja uz laiku ieceltais angļu gubernators Stīvens Talents." (4)
Pēc Strazdumuižas pamiera noteikumiem vācu vienību virspavēlniekam Alfrēdam Flečeram no Rīgas bija jāizvācas un pilsētas aizsardzība un kārtības uzturēšana jānodod pulkvedim Talentsam un Baloža brigādei.
Pārņemot varu Rīgā, Talents izdeva uzsaukumu visiem pilsētas iedzīvotājiem, kurā paziņoja, ka sabiedrotie atzinuši Latvijas valdību ar Ulmani priekšgalā. Angļu pulkvedis apturēja arī nāves sodu izpildīsanu, pats apmeklēja cietumus un iecēla latviešu juristu apcietināto lietu izmeklēšanai.
Latvijas Pagaidu valdība, arī Kārlis Ulmanis, Rīgā ieradās 8. jūlijā ar tvaikoni "Saratov". Talentss Rīgā sagaidīja likumīgo Latvijas valdību un Ministru prezidentam Ulmanim sniedza ziņojumu par stāvokli pilsētā.
Jāatzīmē, ka tieši Stīvena Talentsa vadītā šķīrējtiesa izlēma par Latvijas un Igaunijas robežu, un gan igauņu "apetītei", gan pulkvedim mēs varam "pateikties" par Valkas sadalīšanu, atstājot kaimiņiem pilsētas "treknāko kumosu".
Sers Stīvens Talents nebija profesionāļs karavīrs. Viņš bija studējis Oksfordā un Grenoblē, strādājis par ierēdni jūrniecības departamentā un darbojies par zinātnisko padomnieku tirdzniecības ministrijā. Pirmā pasaules karā Francijā viņu smagi ievainoja. Pēc atveseļošanās viņš strādāja bruņošanās un pārtikas ministrijā. bet 1919. gadā viņu iedalīja ģenerāļa Gofa misijā, kas devās uz Poliju un Baltijas valstīm. Tā pavisam nejauši viņš kļuva par mazu Latvijas likteņa lēmēju ķēdes loceklīti.
Pēc kara un veiktās misijas Baltijā Talents atkal kļuva ierēdnis, bet 1935. gadā pārgāja darbā uz BBC raidītāju, kur kontrolēja iekšzemju un ārzemju raidījumus. Pēdējā viņa darba vieta bija pilsētu un lauku plānošanas ministrija.
Sers Stīvens Talents nodevās arī literatūrai.Viņš rakstīja īsus, liriskus, bet asprātīgus lauku lauku dzīves tēlojumus. Grāmatā "Man and Boy"(London, Faber & Faber, 1943) viņš aprakstījis arī savu misijas darbu Baltijas valstīs un sīki raksturojis toreizējos apstākļus Kurzemē, Liepājā, Rīgā un Igaunijā. Savā grāmatā mūsu tautai tik nozīmīgo laiku aprakstījis ar vēsturnieka bezkaislību un patiesību.
Avots:
1. Vikipēdija & internets;
2. lkr. "Latvija" nr.36, 27.09.1958.;
3. Jēkabsons Ē. Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.-1922. gadā. Rīga, 2018.;
4. Haidens Dž. Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis. 2016.
