Līdz pamatiem nodeg Rīgas Latviešu biedrības nams

Iesācis degt jau 19. jūnija pievakarē, 20. jūnijā no Rīgas Latviešu biedrības nama paliek tikai gruvešu kaudze. Par šo notikumu kā vienmēr puspajokam, pusnopietni stāsta Pāvils Gruzna:

"20. jūnija, kroņa ierēdņu algas dienā, 1908. gadā nodega līdz pamatiem Rīgas Latviešu biedrības diženais nams Merķeļa ielā, pretī Vērmanes parkam. Ugunsnelaime bija sākusies pievakarē augšā, pajumtē, tieši no nama stingrā intendanta Pūpola rezidences. Ugunsdzēsēji drīz bija klāt, bet namu nespēja glābt, tas dega visu nakti, apblāzmodams tālu apkārtni."



Avots: Stankevičs, Antons. Dzīvoja reiz Edvards Vulfs. R.: "Preses nams", 1993.

Višinskis un Ulmanis. Pirmā tikšanās.

 Ar savu Ministru kabineta sastāvu Višinskis pie prezidenta K.Ulmaņa ieradās trešdien, 19. jūnijā, starp vienpadsmitiem un divpadsmitiem.
 Trešdien, trijos pēcpusdienā, prezidents sasauca pēdējo savas valdības sēdi, kurā vienojās par ministriju nodošanu Višinska izraudzītām personām ceturtdien.

"Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks" – Rainis

1912. gada 19. jūnijā Rainis ieraksta dienasgrāmatā:

"Griba stāv augstāk par fantāziju. Griba ir dzīvē noteicēja. Gribu vajga vispirms audzināt un stiprināt, un nodot prāta rokās. Prāts ir augstākais spēks, talants ir pats pamats cilvēka būtnei, bet abi nekā nespēj, ja kustoniskā griba viņus nerosina. Caur gribu mēs stāvam sakarā ar ārpasauli. Gribā ir pāreja no fiziskā uz psihisko."

Avots: Rainis J. Kopoti raksti, 24. sēj. 460. lpp.

1961. gada 17. jūnijs – Rūdolfs Nurejevs aizmūk no PSRS

Rūdolfs Nurejevs 1961. gadā pēc aizmukšanas no PSRS

Rūdolfs Nurejevs, dzimis Transsibīrijas vilcienā, bija izsities līdz baleta solista statusam Ļeņingradas S.Kirova vārdā nosauktā Operas un baleta teātrī (tagad Marijas teātris - Мариинский).

Neraugoties uz KGB modrību, Rūdolfam Nurejevam izdevās izbēgt no pastāvīgās sekošanas. Uzraudzība no KGB puses visiem teātra māksliniekiem viesizrāžu laikā bija īpaša. Staigāt kaut kur pa pilsētu varēja tikai grupiņās.

1961. gada 17. jūnijā R.Nurejevs vērsās pie Francijas varas iestādēm, lūdzot politisko patvērumu. Aukstā kara periodā Nurejeva drosmīgais solis bija pirmā, piedevām tik liela mēroga mākslinieka bēgšana no PSRS. Tā, protams, bija starptautiska mēroga sensācija. PSRS viņa aizmukšanu uzskatīja par dzimtenes nodevību. Trīsdesmit gadus viņa vārds nevienā Padomju Savienības mediju izdevumā netika minēts.Tikai pēc PSRS sabrukšanas 1995. gadā Krievijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz likumu "Par politisko represiju upuru reabilitāciju", izlēma viņu attaisnot.

Starp rīdziniekiem slavenākais pārbēdzējs, nepārprotami, ir Mihails Barišņikovs (1974)

1844. gada 15. jūnijs – uz jūrmalu sāk kursēt tvaikonis

15.06.1844. – Atpūtnieku skaitam "štrandē" (#jūrmalā) augot, vasarā ar pieturu Bilderliņos (Bulduros) no Rīgas uz Dubultiem sāk kursēt tvaikonis "Unitij". Pagaidām tikai sestdienās un svētdienās. Paralēli pa karaspēka nomīdīto ceļu kursē arī diližansi un pāri Lielupei ceļ plosti.

Avots: Laikraksts "Daugavas Vanagi" Nr.26, 30.06.1944.

Deportācijas un NKVD koncerts Rīgā

 1941. gada 14. jūnijs – Latvijas tautas pastāvēšanas vēsturē traģiska lappuse. 
 Tautas intelektuālo ziedu, nevainīgus cilvēkus plānoja un tieši šajā dienā tūkstošiem sadzina vagonos, lai vestu uz austrumiem pretī nezināmai nākotnei, citi... gatavojās NKVD dziesmu un deju amsambļa pirmajam koncertam Rīgā. Vēstures nežēlīgā grimase...
 ".. priekšnesumi bieži robežojās ar klaunādi vai vismaz tika uztverti kā klaunāde. Šīm pretrunīgajām izjūtām, kas dvesa no pārspīlētās kareivju izpaušanās, baisu punktu pielika milzīgais PSRS NKVD (t.i., Iekšlietu tautas komisariāta), resp. čekas, dziesmu un deju ansamblis ar 250 dalībniekiem skaitā, kas tīši vai netīši pirmo koncertu Rīgā bija ieplānojis 1941. gada 14. jūnijā – plašo deportāciju dienā. Reklāmas komentārā avīzes informēja, ka šis ansamblis "noorganizēts pēc PSRS iekšlietu tautas komisāra Lavrentija Berijas iniciatīvas" 

Avots: Klotiņš, Arnolds. Mūzika okupācijā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade, 1940-1945. R.: LU LFMI, 2011).

Laimes spēļu ierīces Rīgā – tikai labdarīgiem mērķiem

Rīgas pilsētas valde 1938. gada 14. jūnijā pieņēma saistošus noteikumus par laimes spēļu ierīcēm Rīgā, kas stājās spēkā 1939. gada 1. janvārī. Būtiskākais - laimes spēļu ierīces Rīgā drīkst uzstādīt tikai tad, ja to ienākumi nāk par labu labdarīgiem un vispārderīgiem mērķiem.

Avots: 15. maija Latvija. R.: “Latvijas Mediji”, 2017. (IX nodaļa Patērētāju kultūra un sociālā kontrole", Ineta Lipša, 407. lpp.)

"15. maija Latvija" – "darba komandas" no politiski neuzticamajiem

1934. gada 13. jūnijā ar kara ministra J.Baloža pavēli karaspēka daļās tika izveidotas īpašas "darba komandas", kurās ieskaitīja karavīrus, par kuru politisko uzticamību komandierim bija aizdomas, turklāt viņiem neizsniedza ieročus (citēts Andersons E., Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. Toronto, 1983. 84.lpp. - J.P.)


Avots: 15. maija Latvija. R.: “Latvijas Mediji”, 2017, 253. lpp.

ASV pasts paziņo: bērnus nevar sūtīt papastu

Ar šādu paziņojumu Amerikas Savienotu Valstu pasts klajā nāca gandrīz pirms 100 gadiem - 1920.gada 13.jūnijā. Un, šāds paziņojums nebija "no plika gaisa" radīts. ASV pasta darbinieki vairākos štatos bija saskārušies ar situācijām, kad cilvēki savus bērnus mēģināja sūtīt ar pasta palīdzību - pārsvarā ievietotus kastē vai cita veida iesaiņojumos.

Tieši šajā gadā pasts bija nācis klajā ar jaunumu - iespēju pa pastu sūtīt paciņas (vai lietas). Tas, protams, bija lētāk nekā pašam nogādāt šīs paciņas vai lietas - un drīz vien īpaši attapīgie vecāki saprata, ka šādā veidā var sūtīt arī savus bērnus (kas arī sanāca lētāk nekā maksāt par bērna transportu). Bērni gan, ko patiešām izdevās nosūtīt pa pastu, protams, nebija īpaši veci - tā, lai atrastos zem 50 mārciņu (22 kilogramu) smaguma limita, kas bija noteikts sūtījumiem

Vēsturē zināmi vismaz 10 gadījumi, kad ASV šādi patiešām izdevies bērnus nosūtīt pa pastu. Tomēr šim rūpalam drīz pienāca gals un 13.jūnijā tika ieviests liegums bērnu sūtīšanai pa pastu. Iepriekšējie gadījumi tika pieļauti, jo ar nepilnīgajiem noteikumiem kas tāds nebija aizliegts.

Bērnus, kurus sūtīja pa pastu (piemēram omītei) parasti pārvadāja ar dzelzceļu, tos arī no vilciena nogādājot līdz pasta iecirknim un tad tālāk pastnieks tos nesa līdz pat norādītājai adresei.
Pats pirmais nosūtītais bērns tika nosūtīts Ohaio štatā un viņa nosūtīšana pie omītes izmaksāja 15 centus. Pastmarka tika uzlīmēta uz viņa pieres. Viņa vecāki gan sūtījumu arī apdrošināja par aptuveni 50 ASV dolāriem.

Avots:smithsonianmag.com

Kā Mariss Vētra par karavīru kļuva...

Morics Blumbergs, 1919. gadā.

 1919. gada 13. jūnijā – Morics Blumbergs, nākamais dziedonis Mariss Vētra, drīz vien pēc nosvinētā izlaiduma Rīgas 2. visusskolā kļūst par Latvijas armijas karavīru.
Rudens kaujās ar bermontiešiem 8. Daugavpils kājnieku pulka 10. rotas sastāvā astoņpadsmitgadīgais Morics Blumbergs kopā ar saviem cīņu biedriem ne reizi vien nonaca kritiskās situācijās, kas prasīja drosmi un izlēmību. Izrādījās, ka puisis nav no bailīgajiem. Karadienestu viņš beidza seržanta pakāpē. brīvības cīņu mēneši kļuva par pamatu arī Marisa Vetras pirmajai grāmatai "Div' dūjiņas" (1935), kas pārliecinoši apliecināja viņa rakstnieka talantu.

Avots:"Atbalsis"(Raksti un vēstules Eiropā 1921-1946), R.: Mansards, 2013. 

Zigfrīds Meierovics pilnvarots pārstāvēt Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi Londonā.

Zigfrīds Meeirovics 1919. gada oktobrī - novembrī.

1918. gada 13. jūnijā – Valkā izveidotā Latviešu Pagaidu Nacionālā padome izsniedz Zigfrīdam Meierovicam pilnvaru pārstāvēt organizāciju Londonā.
Zīmīgs ir pilnvaras teksts, kurā norādīts, ka pārstāvis “visur aprādīs suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību”.
Jāatzīmē, ka izsniegto pilnvaru nākamais pirmais Latvijas ārlietu ministrs veiksmīgi arī izmantos.

Avots: Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā: delegācijas sēžu protokoli. (ievads - Zemberga, Lelde). Rīgā, 2017.